Martins Grāls. Jūdu-kristiešu dialogs

38. Ko akcentē Nostra Aetate?
Kopīgās reliģiskās saknes jūdiem un kristiešiem aicina viņus darboties arī sociālajā, ētikas un politikas jomā, atbalstot radības saglabāšanu, cīnoties par miera nodrošināšanu, iesaistoties cīņā pret nabadzību, iestājoties par cilvēktiesībām, skaidrojot bioētikas saistītos jautājumus u.tml,
39. Vai ir adekvāti no autora puses salīdzināt sinagogu un Baznīcu?
Savā ziņā tas ir saprotami, ja ņem vērā, ka kristietība “izauga” uz jūdaisma bāzes, un nav noliedzams, ka kristietība pārņēma noteiktus jūdaisma elementus, jo īpaši, kas saistās Veco Derību. Tomēr tajā pašā laikā nedomāju, ka šāds salīdzinājums būtu īsti vietā, jo kristietības kontekstā Baznīcai līdzi nāk vēl vairāki teoloģiski aspekti, kas ir atšķirīgi no jūdaisma, piemēram, ka Baznīca ir Kristus miesa u.tml.
40. Izraēlas valsts. Kāda ir kristiešu nostāja šajā jautājumā?
Attieksmes dažādu kristiešu vidū ir ļoti dažādas. Piemēram, Bavārijas Evaņģēliski luteriskā baznīca savā nostājā norāda, ka Dieva doto pestīšanas apsolījumu kristieši nesaista ar konkrētu zemi, bet jūdaismā Izraēlas Valstij ir reliģiska nozīme. Šajā gadījumā kristieši atbalsta ebreju vēlmi dzīvot droši pašiem savā valstī, bet pāri visam atbalsta centienus panākt mieru Tuvajos Austrumos. Tajā pašā laikā Luterāņu Eiropas komisija norāda, ka Israēla tautas atgriešanās sentēvu zemē ir uzskatāma par apliecinājumu Dieva dotajai derības uzticībai. Arī Pasaules Luterāņu federācija atzīst Izraēlas Valsts nozīmi ebreju tautas dzīvē un tās centrālo lomu Dieva dotajos apsolījumos, tomēr izsaka raizes par konfliktu Tuvajos Austrumos, un aicina Izraēlas un Palestīnas valdības pārtraukt konfliktu. Vestālenes Evaņģēliskā baznīca konkrētu viedokli nepauž, bet aizlūdz par mieru Tuvajos Austrumos.
…