Doma baznīcas aizsākumi saistāmi ar bīskapa Alberta vārdu, kurš 1201. G. ieradās Rīgā, jau gadu vēlāk nodibinot Zobenbrāļu ordeni, kas savukārt uzcēla sev lielo sapulču zāli ar svētā Jura kapelu, kuru gadsimta beigās izveido par svētā Jura baznīcu. Tomēr bīskapam ar to nav gana, jo vajadzīga celtne Rīgā, kas atspoguļotu vācu ietekmi un varu gan Rīgā, gan Livonijā.
Tāpēc 1211. G. svinīgā ceremonijā tika iesvētīta vieta jaunajam Domam- svētās Marijas jeb Māras baznīcai.
Doma baznīcas komplekss.
Bīskaps Alberts bija iecerējis lielu kompleksu- Doma baznīcu, klosteri, bīskapa otro pili, saimniecības ēkas, sakņu un augļu dārzus. Vieta tika izraudzīta ārpus bīskapa sētas mūriem lībiešu zvejniekciema teritorijā. Doma celtniecībai tika pieaicināti vai visi Rīgas amatnieki. Ēkas plāns atgādina tā saucamo latīņu krustu. Sienu biezums vietām pārsniedz pat 2 m. Pats bīskaps tika apglabāts nepabeigtā baznīcā, jo ir jāpaiet vairākiem gadsimtiem, lai Doma baznīca kļūtu tāda, kādu to redzam tagad. 14.- 15.gadsimtam Doma baznīca tika paplašināta, uzbūvējot rietumu šķērsjomu un sānu kapelas, paaugstinot telpas centrālo jomu, līdz ar to pārvēršot Doma baznīcu par baziliku.
…
