Pastāv ļoti liela atšķirība starp antīko un moderno demokrātijas un brīvības izpratni. Antīkajā sabiedrībā (Grieķijā) pilsoņiem bija politiskas tiesības, tiesības balsot un tikt ievēlētiem, taču mūsdienu izpratnē viņi bija nebrīvi. Aristotelis definēja cilvēku kā sociālu dzīvnieku, viņš uzskatīja, ka tam ir jādzīvo sabiedrības labā, noliedzot savas individuālās brīvības. Grieķiem cilvēks un pilsonis nozīmēja piedalīšanos politiskajā dzīvē- existēšanu. Idioti bija tie, kas dzīvoja sev.i Mūsdienu izpratnē brīva valsts ir viens, brīvi pilsoņi- kaut kas cits.
Mainoties laikam, mainījās arī priekšstati par brīvību. Kants norādīja, ka ikviena valdība var būt republikāniska vai despotiska, bet demokrātijai vārda šaurākajā nozīmē nepieciešams despotisms.ii Tā viņš parādīja atšķirības starp jēdzieniem republika un demokrātija, brīvību valstij un tās pilsoņiem. Līdzīgi arī Madisons runāja par reprezentatīvo republiku, nevis demokrātiju. Reformācijas laikā puritāņi uzsvēra uzskatu brīvības nozīmi. Tāpēc runājot par brīvībām demokrātijās varētu izdalīt liberālās demokrātijas un antiliberālās demokrātijas.…
