Vieslekcijas beigās bija apkopoti galvenie secinājumi. Piemēram, termins izaugsme ir atkarīgs no politiskajiem apgalvojumiem. Tāpat arī, lielākā valsts nenozīmē, ka tai ir lielāks un labāks tirgus potenciāls. Ekonomikas ziņā, šīs četras BRIC valstis ir vienas no lielākajām pasaules ekonomikas valstīm, bet tās nevar nosaukt par galvenajām. Tā ir ilūzija, ka BRIC valstīm ir visi nepieciešamie ražošanas, ekonomiskie un citi faktori. BRIC valstīm piemīt politiskais potenciāls, kur, piemēram, var minēt Šanhajas Sadarbības organizāciju, kura varētu būt daudz efektīvāka politiskajā ziņā. Šī Šanhajas Sadarbības organizācija apvienojumā ar Krieviju un Centrālāziju varētu izveidot „Austrumu NATO”. Tāpat strauji attīstās arī Turcijas, Meksikas, Indonēzijas, Taizemes, Bangladešas un Vjetnamas valstu ekonomikas. Tāpat var minēt Irānu, kurai ir daudz dabas resursu un labs tirgus potenciāls un Dienvidkoreju, kurai nākotnē varētu būt visvairāk attīstītākā ekonomika. BRIC valstīm nākotnē varētu palielināties politiskā un ekonomiskā ietekme, jo tās ir nozīmīgas ārvalstu valūtu rezervju turētājas (2010. gadā BRIC valstīm piederēja 40% pasaules ārvalstu valūtas rezervju). Ķīnai pieder vismaz ceturtdaļa ASV parāda. BRICS politiskā ietekme varētu palielināties saistībā ar to, ka BRICS ietilpst G20 sastāvā.
Pēc šīs vieslekcijas var secināt, ka vieslektors bija ļoti zinošs un deva daudz jaunu zināšanu, kuras varētu noderēt turpmākajā studiju procesā un tālākajā karjerā.
…
