Stendera izveidotie tēli dzejā ir apmierināti ar zemnieka dzīvesveidu, viņi negrib būt bagāti kungi vai muižnieki, jo tiem ir pārlieku daudz rūpju un bēdu, dienas paiet uztraukumos. Zemnieks aprakstīts kā vislabākajā situācijā esošā tautas daļa, kas ir pašpietiekama. Būtisku nozīmi dzejnieks piešķīris veselībai, ko par bagātību nopirkt nevar “...Gan naudas, traks, neapsmādu, daudz labas lietas dod, bet veselību, miedziņu un prieku nevar dot”.
Lasot Stendera laicīgo dzeju, saprotams, ir jūtama arī reliģiskās dzejas klātesamība, Dieva nozīmības uzsvēršana, viņa pieminēšanas vajadzība. Tas ir saprotams, jo Stenders bija pirmais dzejnieks, kurš laicīgo dzeju rakstīja latviešu valodā, turklāt paralēli reliģiskajai dzejai. Apskatot prieka un laimes motīvus šī autora dzejā es varu apgalvot, ka tie ir bijuši dažādi un interesanti, taču gājuši roku rokā ar reliģiskajiem aspektiem. Par spīti tam, man bija patīkami lasīt šādus pozitīvus darbus, kuri vairākās vietās lika man smaidīt ar to mīlīgumu un neviltoto jaukumu, ko dzejoļos ielicis Stenders.
…
