Aspazijas dzejā ir mūžīgie jautājumi: kas ir laime? kas ir patiesība? kur ir cilvēka īstā vieta? Tāpat daudz ir aprakstītas attiecības ar pagātni, nākotni un tagadni. Visam cauri vijas romantisms. Aspazija tiek dēvēta par romantisko personību. Savu pirmo dzejas krājumu „Sarkanās puķes” dzejniece dēvēja par savu dvēseles dienasgrāmatu. Viņas dzejā ir jūtama iekšējā uguns, domu un pārdzīvojumu mudžeklis, kas ir atspoguļots arī viņas dzejolī „Visaugstāko!” :
Šurp, vētra, sagrāb mani
Ar saviem viesuļiem
Un augšup mani pacel
Pār zemes putekļiem!…
