Par speciālajām nozieguma sastāva pazīmēm uzskatāmas tas, kuras likumdevējs ietvēris atsevišķos nozieguma sastāvos papildus nozieguma sastāva pamatpazīmēm. Tādas pazīmes ir, piemēram, bīstamas sekas un cēloņsakarība materiālajos nozieguma sastāvos, nozieguma izdarīšanas vieta, laiks, veids, nozieguma priekšmets, nozieguma mērķis vai tā izdarīšanas motīvs, speciālais subjekts, norāde uz cietušo noziegumā u. c.
Tomēr jēievēro, ka nozieguma sastāvu pazīmju dalījums pamata un specialajās pazīmes, ir vienīgi teorētiska rakstura un pastāv vispārējām nozieguma sastāva jēdziena ietvaros. Tāds nozieguma sastāvu pazīmju iedalījums palīdz izdarīt atsevišķu nozieguma sastāvu dziļāku analīzi.
Iztirzājot konkrētu nozieguma sastāvu, jāņem vērā visas kriminālkodeksa sevišķās daļas attiecīgās normas dispozīcijā ietvertās nozieguma sastāva pazīmes, ari tās, kuras teorētiski izdalām kā nozieguma sastāva speciālās (fakultatīvās) pazīmes. Ja trūkst kāda konkrēta nozieguma sastāva paredzēta speciāla pazīme, tad personas darbībā vai bezdarbībā tāpat nav konstatējams attiecīgais nozieguma sastāvs.
Nozieguma sastāva speciālās pazīmes var būt uzrādītas nozieguma pamatsastāva pazīmju skaitā. Citos gadījumos šādas pazīmes maina nozieguma kvalifikāciju, ja tās paredzētas kriminālkodeksa sevišķās daļas panta dispozicijā kā nozieguma, kas paredzēts pamatsastāvā, pastiprinošs (kvalificējošs) vai mīkstinošs apstāklis.
…
Katrs krimināllikumā paredzētais nozieguma sastāvs ir visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas raksturo darbību vai bezdarbību kā noziegumu un personu, kura izdarījusi šo noziegumu. Nozieguma sastāva teorētiskai analīzei krimināltiesībās tiek izdalīti četri nozieguma sastāva elementi – nozieguma objekts, nozieguma objektīvā puse, nozieguma subjekts un nozieguma subjektīvā puse. Te jāatzīmē, ka juridiskajā literatūrā nav vienota viedokļa jautājumā, ievērojot jo, ka elements ir sastāvdaļa no kaut kā vesela, nozieguma sastāva...
