-
Sociālistiskā saimniekošanas sistēma
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | SOCIĀLISTISKĀS SAIMNIEKOŠANAS SISTĒMA | 4 |
| 1.1. | VISPĀRĪGAIS RAKSTUROJUMS | 4 |
| 1.2. | KOLEKTĪVO SAIMNIECĪBU ATTĪSTĪBAS VĒSTURES I POSMS LATVIJĀ | 5 |
| 1.3. | KOLEKTĪVO SAIMNIECĪBU ATTĪSTĪBAS VĒSTURES II POSMS LATVIJĀ | 7 |
| 2. | KIROVA V. N. KOLHOZS | 8 |
| 2.1. | KIROVA KOLHOZA VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS | 8 |
| 2.2. | EKONOMISKIE RĀDĪTĀJI | 11 |
| 2.3. | CILVĒKI- KOLHOZA LIELĀKĀ VĒRTĪBA | 12 |
| 2.4. | KOLHOZNIEKU SABIEDRISKĀ DZĪVE | 13 |
| 3. | PRAKTISKĀ DAĻA | 15 |
| 3.1. | INTERVIJU ANALĪZE | 15 |
| 3.2. | ANKETU ANALĪZE | 16 |
| 4. | SECINĀJUMI | 17 |
| 5. | LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 18 |
| 6. | PIELIKUMI | 19 |
| ANOTĀCIJA | 25 |
1.3 KOLEKTĪVO SAIMNIECĪBU ATTĪSTĪBAS VĒSTURES II POSMS LATVIJĀ
1940.- 1941. gada reforma nedeva gaidītos rezultātus, tāpēc, atkal tiek veikta zemes nacionalizācija un tā tiek piedāvāta bezzemniekiem un bijušajiem jaunsaimniekiem. Bet šoreiz zemnieki vairs nav tik lētticīgi un neiesniedz līgumus vai pat atsakās iesniegt pieprasījumus saimniecību piešķiršanai. Ir gadījumi, kad zemnieks atsakās no savas zemes, lai nebūtu jāmaksā nodokļi. Lūgumu neiesniegšanai bija vēl viens iemesls- bijušajiem jaunsaimniekiem trūka tehnikas ar ko apstrādāt zemi, un kāda jēga no plikas zemes, ja to, nav ar ko apstrādāt.
Zemes nacionalizācija un saimniecību sadalīšana sīksaimniecībās notika tā, lai zemnieki saražoto lauksaimniecības produkciju nevarētu pārdot, līdz ar to arī pastāvēt, un labprātīgi iestātos kolhozos. Bet tas neizdevās, jo zemnieki iztika ar zemes mazumiņu un kolhozus nepieprasīja.
Tā kā aicinājums iesaistīties kolhozos neguva atsaucību, bet tieši pretēji- sastapās ar pretestību, līdz ar to mēģinājumi to ekonomiski ietekmēt neizdevās. Padomju Savienība noteica citus līdzekļus – spaidu ceļā, par šādu līdzekļu pielietošanu nāca rīkojums no Maskavas. 1949. gadā tika pieņemts lēmums, kas paredzēja nepārprotamu vienlaidu kolektivizāciju, kaut arī lēmumā par to atklāti netika minēts.
Tika piešķirts 30 miljonus rubļu liels kredīts “kolhozu celtniecībai”. Nav šaubu, ka valdība atteicās no slēptas piespiedu stāšanās kolhozos un pārgāja uz atklātu varmācīgu vienlaidu kolektivizēšanu. Tā pamazām sāka veidoties kolhozi, bet ne jau visi bija ar mieru, un tad tika nolemts dot izšķirošo triecienu pretiniekiem un 1949. gada 25. martā uz Sibīriju tiek izsūtītas vairāk kā 10000 ģimenes. Pēc turīgāko zemnieku deportācijas Latvijā vienlaidu kolektivizācija noritēja strauji. Tātad kolhoza pretinieku izsūtīšana bija svarīgs kolektivizācijas īstenošanas faktors.
Jau 1945. gadā Latvijā sāk ieviest arī augstāko padomju lauksaimniecības formu – padomju saimniecības. Kompartijas un tās valdības iestādes bija informētas, ka zemnieku saimniecību atjaunošana ekonomiski apsteidza padomju saimniecības. Tomēr turpināja Maskavas noteiktā lielsaimniecību modeļa ieviešanu, kaut gan tas bija saimnieciski neizdevīgi.
…
Sociālistiskās saimniekošanas sistēma Stabulnieku pagasta teritorijā. Darba autors Atis Ivanovs, darba vadītāja Riebiņu vidusskolas un Dravnieku pamatskolas vēstures skolotāja Ārija Pudule. Darba apjoms ir 26 lapas, 1 tabula, 5 pielikumi. Atslēgas vārdi: padomju vara, kolhozs, Kirova v. n. kolhozs, kolektīvā saimniecība, arodbiedrība, sociālistiskā saimniekošana, pagasta teritorija. Darba mērķis: Uzzināt cilvēku viedokļus par sociālistiskās saimniekošanas sistēmas iekārtu, respektīvi, kolektīvajām saimniecībām jeb kolhoziem. Lai sasniegtu mērķi tika izvirzīti un izpildīti sekojoši uzdevumi: vēstures avotu par sociālistiskās saimniekošanas sistēmu izpēte, Stabulnieku pagasta iedzīvotāju intervēšana un anketēšana, un iegūtās informācijas apkopošana. Darbs sastāv nosekojošām nodaļām: Sociālistiskās saimniekošanas sistēma, Kirova v. n. kolhozs, Praktiskā daļa, secinājumiem, pielikuma un izmantotās literatūras un avotu saraksta Pētījuma rezultāti apstiprina izvirzīto hipotēzi, ka cilvēki bija apmierināti ar dzīvi kolektīvajās saimniecībās apstiprinājās. Zinātniski pētnieciskajā darbā ir apkopota informācija par kolektīvo saimniecību (kolhozu) veidošanās vēsturi Latvijas teritorijā, uz Kirova v. n. kolhoza piemēra. Iepazīstoties ar darbu, ir iespējams uzzināt par kolhozu dibināšanu, attīstību un sabiedrisko dzīvi Stabulnieku pagasta teritorijā padomju laikā.
