Gundega Repše dzimusi 1960.gada 13.janvārī Rīgā, Latvijas Rakstnieku savienības biedre kopš 1988.gada. Par darbošanos prozā 1989.gadā viņa ir saņēmusi LPSR Komjaunatnes prēmiju, 1993.gadā – Aspazijas prēmiju. G. Repše ir viena no spilgtākajām kritiski radošās domas pārstāvēm 20.gs beigu latviešu literatūrā. Rakstniece latviešu prozā ienāk ar stāstu krājumu “Koncerts maniem draugiem pelnu kastē”(1987) - tas ir sākums viņas radošajam dumpīgumam, kas sakrīt ar 20. gadsimta 80. gadu ardievām pamazām grimstošajai okupācijas varai, sabiedrības alternatīvo noskaņojumu un “jaunā viļņa” prozu, kurā izpaužas nepieciešamība domāt individuāli un atteikties no padomju ideoloģijas tiražētajiem stereotipiem. Gundega Repše pieder pie tiem latviešu jaunajiem prozaiķiem, kuru darbi literatūrkritiķu un lasītāju vidū tiek gandrīz vai glorificēti, viņas darbiem tiek pievērsta ļoti liela vērība latviešu sabiedrībā.
Nevar noliegt G. Repšes lielo ietekmi latviešu jaunākajā prozā. Īpaši es vēlos izcelt dažus darbus: „Ugunszīme”, „Alvas kliedziens”, „Vara rati”, „Īkstīte”, „Sarkans”.…
