Sengrieķu mīti

Pirms radās pasaule , bija tikai mūžīgais, bezgalīgais, Haoss – kaut kas bezveidīgs un tumšs, bet tajā slēpās radīšanas spēks. No Haosa sāka veidoties visa pasaule un dievi. Pirmā dzima māte zeme Gaja. Tā pletās plašumā un kļuva varena savā auglībā, bet tumšākajās pazemes dzīlēs paslēpās drūmais Tartars. No Haosa radās arī auglības un mīlestības spēks Erots, kas bija visskaistākais no mūžīgajiem dieviem. Haosa radīti ir arī tumsa Erebs un melnā nakts Nikte, tie savukārt radīja gaismu Aiteru un un dienu Hēmeru. Tad, kad gaisma bija dzimusi, gaisma un tumsa kļuva par pretstatiem.. Tad Tad no zemes Gajas pasaulē nāca debesis Urāns, kas plašumā neatpalika no zemes. Pretī debesīm no zemes ticās augsti kalni, bet no zemes dzīlēm izplūda mūžam šalcošā jūra Ponts.
Urāns apņēma par sievu zemi Gaju, un viņu laulībā dzima dievu paudze, ko sauc par titāniem. Pirmā titānu paaudze bija seši Urāna un Gajas dēli un sešas viņu meitas, kas savstarpējā laulībā radīja daudzus dievus un dievietes. Viens no senajiem titāniem bija Okeāns, kas kā plaša upe skaloja savus ūdeņus apkārt zemei. Okeāna un viņa māsas Tetīdas radītas bija ūdeņu dievības okeanīdas un visi upju dievi. Bet titānu Hiperīona un Urāna un Gajas dēlam Japetam laulībā ar okeanīdu Klimeni dzima varenie titāni Atlants un Prometejs, kā arī epimetejs un Menoitijs.

Urāna un Gajas bērni bija milži Kots, Briarejs un Gijs, kam bija 50 galvu un 100 roku, tāpēc viņus sauca par simtročiem jeb hekatonheiriem.
Ar savu briesmīgo izskatu un ļoti lielo spēku šie milži iedvesa bailes pat savam tēvam Urānam, tāpēc steidza viņus paslēpt viņus zemes dzīlēs un neļāva tiem nākt laukā.…