Pēc Parsona ( T.Parson) vērtības ir abstraktās, visparējās un raksturīgas socioloģijas sistēmām. Sociālās sistēmas pastāv, lai realizētu tās pamatvērtības, savukārt, vērtības paskaidro kāpēc dažādi “aktieri” dažādi izvēlas pat līdzīgā situācjā. Parsons nepieskaita vērtības pie konkrēta simbola elementam, kā, piemēram, rituāls vai mīts, kam ir vēsture. Vērtības ir darbības nekustīgs “dzinējs”. Parsons definē vērtības kā simbolu sistēmas elementu, kas kalpo kā izvēles kriterijs vai standarts starp alternatīvām in orientācijām. 1
Smith un Schwartz piedāva “vērtību īpašības:
1.vērtības ir ticības, kur arī ir sava vieta jūtām;
2.vērības attiecās uz vālamiem sasniegšanas mērķiem, ka arī uz rīcību;
3.vērtības ir standarts, kas palīdz novērtēt izvēli, uzvedību, cilvēkus, sekas;
4.vērtības ir secīgas pēc svarīguma pakāpes, tātad pastāv hierarhija.2
Smith un Schwartz konceptualizācija sastāv no sociologu viedokļa, ka vērtības ir abstrakts koncepts, bet nav tik abstrakts, pamatojoties uz to, ka vērtības motivē uzvedību.3
Vērtības saistās ar cilvēku darbību, atšķīrās ar impilsivitāti un tiek haraktirizētas ar emocionalitātes pakāpi.4
Rokeach dalā vērtības uz terminālām un instrumentālām. Terminālās atspoguļo uzvedības veidu metodi, piemēram, brīvība, vienlīdzība, miers; instrumentālās atspoguļo uzvedības veidus, piemēram, laipnība, taisnīgums, paklausība. 5
Rokeach un Rokeach uzakata, ka vērtības nav tikai hierarhiski sakārtotas pēc prioritātēm, bet ir savstarpēji saistītas ticību un attiecības sistēmā. Tādējādi ticības sistēma var būt tikai relatīvi stabila, un vienas vērtības izmaiņas var novest pie izmaiņam citās vērtībās un vesela sistēmā. 6…
Tieksme pēc postmodernisma vērtībām – tas nav pirmais gadījums, kad kultūrā notiek lielas pārmaiņas. Arī pāreja no agrārās sabiedrības uz industriālo bija atvieglojums, kas nozīmēja atkāpšanos no pasaules uzskata, ko veidoja nekustīgi noturīga ekonomika. Tādu pasaules uzskatu raksturoja tas, ka ar grūtībām tika pieņemta sociāla mobilitāte, un akcents tika likts uz tradīcijām, pārmantojamo statusu un saistībām kopienai, ko pastiprināja absolūtas reliģiozas normas; to nomainīja pasaules uzskats, kas atbalstīja ekonomiskos sasniegumus, individuālismu un inovācijas – pie sociālām normām, kuras kļuva arvien laicīgākas un pasaulīgākas. Dažas no šīm tendencēm, kas saistītas ar sabiedrības pāreju no “tradicionālas” uz “mūsdienīgu”, pašreiz ir sasniegušas savas robežas attīstītajā industriālajā sabiedrībā, kur pārmaiņas iegūst jaunu virzienu. Darba uzdevumi: iepazīties ar vērtības jēdzienu; izpētīt modernizācijas, postmodernizācijas procesus; izpētīt materiālitiskās, postmateriālistiskās vērtības; pierādīt vai apgāzt hipotēzi; izdarīt secinājumus. Darbs tiek izstrādāts balstoties uz hipotēzi – Pāreja no industriālās (kapitalistiskās, modernās) uz postindustriālo sabiedrību maina vērtības sistēmu. Referātā tiek aplūkota un apkopota Ronalda Ingelharta darbos iegūtā informācija.
