-
Latvijas pilis
Kā senlatvieši būvēja pilis?
Senlatvieši savas pilis būvēja no koka baļķiem, guļbūvē, pēc iespējas grūti pieejamās vietās, ūdens tuvumā, aizsargam izmantojot dabiskā reljefa īpatnības. Visapkārt pilskalnam dzīvoja iedzīvotāji, kuri uzbrukuma gadījumā varēja paslēpties nocietinātajā pilī. Apkārt pilij bija liela siena (valnis) kura sastāvēja no vertikāli novietotiem baļķiem. Senlatviešu pilis tika būvētas tikai no koka, jo pirms kristīgo ienākšanas latvieši akmeņu mūru ar kaļķu savienojumu nav pazinuši (kā tas izriet no latviešu Indriķa hronikas nostāsta par pirmās mūra pils būvi bīskapa Meinarda laikos.) Turpretī Krustneši savas pilis cēla no mūra, parasti no laukakmeņiem un vēlāk arī no ķieģeļiem.
Cik lielas bija senlatviešu pilis?
Tās lielākoties bijušas mazas, tāpēc ienākušie vācieši tās ir uzskatījuši par nepiemērotām lielākai pretestībai, tāpēc paši tās neizmantoja. Arī paši pilskalni priekš viduslaiku mūra celtnēm pa lielākai daļai ir izrādījušies par maziem. Tomēr dažus no pilskalniem vācu bruņinieki tomēr izmantoja kā mūra piļu vietas. Tā, piemēram, milzīgās Tērbatas un Rēveles pilis uzceltas bijušo pagānu piļu vietās.
Kā radās piļu nosaukumi?
Piļu nosaukumi parasti ir ņemti no apvidus nosaukumiem, kā, piemēram, Turaidas, Trikātas un citas pilis.…
Darbā apskatītas senlatviešu un krustnešu celtās pilis laika posmā no 9 - 13.gs. un salīdzinoši atbildēts uz jautājumiem: Kā senlatvieši un viduslaikos būvēja pilis. Cik lielas bija senlatviešu un cik lielas krustnešu pilis. Kā radās piļu nosaukumi. Cik tādu nocietinātu vietu un piļu mūsu zemē ir bijis. Kas notika ar pilīm pēc vidzemes baznīcas valsts sabrukuma. Kā senlatviešu pilis atrast mūsdienās.
