Piemēram, Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa atzinusi, ka nemaz neizskatīs pieteikumu, vai attiecīgās ES tiesību normas atbilst Vācijas konstitūcijā nostiprinātajām pamattiesībām.
Būsim atklāti, kamēr vien pasaulē starp valstīm ir tik daudz atšķirīgu viedokļu par kultūru, reliģiju vai dabas aizsardzību, vienotas tiesības radītu tikai neizdevīgu, piespiedu tiesību ievērošanu vai arī to ignorēšanu. Tāpēc pašlaik ļausimies globalizācijas procesam un kļūsim vienotāki savās domās par pasaules attīstību un kārtību. Bet kamēr tas nav izpildījies, nedomāsim par tiesību sapludināšanu, jo tai ir vajadzīgas vienotas nācijas, nevis pašreizējā, starp valstīm krasi atšķirīgā tiesību izpratne.
…
Ir svarīgi saprast kādi tiesību sistēmas veidi pasaulē pastāv pašlaik. Nav pat būtiski pieminēt, ka katrai valstij ir sava raksturīga nacionālā tiesību sistēma. Būtiskākais ir aplūkot to savstarpējās līdzīgās un atšķirīgās pazīmes un sagrupēt tās. Šāds sagrupējums jau ir veiksmīgi izveidots, balstoties ne tikai uz kopīgajām pazīmēm tiesību sistēmā, bet arī ņemot vērā ģeogrāfiskās atrašanās vietu, vēsturisko attīstību, sabiedrisko attiecību regulācijas pamatprincipus u.c. Pašlaik pasaulē pastāv seši tiesību loki un to grupas : Rietumu, Sociālistisko, Islama, Austrumāzijas, Hindu un Āfrikas Tradicionālais tiesību loks. Jau aplūkojot šo tiesību lokus un šo loku grupu pazīmes vien, ir vērojami milzīga atšķirība to būtiskākajās pazīmēs. Kā, piemēram, Rietuma loka grupas Kontinentālās Eiropas tiesībās pastāv dalīšana publiskajās un privātajās tiesībās un ir strikta ārējo normatīvo tiesību aktu hierarhija, savukārt Anglosakšu tiesībās nepastāv dalīšana publiskajās un privātajās tiesībās un visa tiesību sistēma balstīta uz pieredzi (ne tiesību loģiku). Ja šādas būtiskas atšķirības var atrast viena tiesību loka ietvaros, salīdzinot to grupas, cik grandiozas atšķirības varētu būt starp Rietumu un Āfrikas tradicionālo tiesību loku! Un cik „grandiozs” varētu būt gala iznākums, ja visas šīs tiesības sapludinātu…
