Pēc ķīmisko elementu izplatības zemes garozā sudrabs ieņem tikai 70. vietu, taču cilvēce to pazīst jau kopš 5. gt. p. m. ē.
Dabā sudrabu atrod kā tīrradni un savienojumā ar sēru kā minerālus argentītu jeb sudraba spīdi Ag2S, (dažreiz kopā ar PbS), pirargiritu Ag3SbS3, un raga sudrabu AgCl.
Pazīstamākais sudraba minerāls ir argentīns Ag2S, bet dabā tas visbiežāk sastopams citu metālu (Zn, Cu, Pb) sufrīdu sastāvā.
Ievērojamākās sudraba rūdu atradnes ir Meksikā, ASV, Peru, Altajā, Vidusāzijā.
Lai iegūtu tīru sudrabu, izmanto hidrometalurģijas metodi:
Rūdas iezi, kas satur sudraba tīrradni, apstrādā ar nātrija cianīda NaCN šķīdumu. Rodas komplekss savienojums – nātrija dicianoargentāts Na[Ag(CN)2]. No šīs vielas šķīduma sudrabu reducē ar cinku.
…
