“Purva bridējs” ir visgarākā un arī visplašāk pazīstamākā Rūdolfa Blaumaņa novele. Šajā novelē bagātība un laime nav tik viegli izšķirami jēdzieni, kā Salnā Pavasarī. Šeit mīlestība un laime nav tik melna un balta – Edgaram patika uzdzīvot pa krogiem un krāpt Kristīni un Akmentiņš arī nebija tik slikta izvēle preciniekam, jo bija jauks, bagāts un Kristīni nesāpināja. Kristīnei grūti nācās pieņemt lēmumu par to, kuru līgavaini izvēlēties, jo Kristīnes māte viņu brīdināja, pēc savas pieredzes, ka apprecēt trakuli un vīru bez naudas nav prātīgs lēmums. Kristīnei beigās ir jāizvēlas – cilvēku, ar kuru būs sāpīga mīlestība, bet nebūs stabilitāte vai cilvēku, ar kuru nebūtu tik kaislīga mīlestība, bet būtu stabilitāte. Kristīne izvēlas riskēt un būt ar Edgaru, jo, kā Kristīne saka mātei „Žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri”. Šis arī ir tas, ko Blaumanis māca šajā novelē, ka jūtām pretoties nav iespējams un mirkļa laimei ir lielāks spēks nekā laimei, kas būtu pēc vairākiem gadiem.…
