Mūzikas instrumenti un instrumentālās muzicēšanas norises Livonijā ir izpelnījušās diezgan maz ievērības, un tikai nedaudzos darbos atrodama kaut cik nozīmīga informācija. Par senāko rakstīto organoloģisko ziņu avotiem uzskatāmas Indriķa un Atskaņu hronikas.
Indriķa hronika, kā zināms, vēsta par notikumiem Baltijā 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta pirmajos gadu desmitos. Visbiežāk pieminētais skaņu rīks ir zvani – campanas; tie ir labs kara laupījums, tos sauc arī par kara zvaniem un izmanto, lai signalizētu par ienaidnieka uzbrukumu. Bungas ar stabulēm vai ar kādu mūzikas instrumentu skan gan pirms uzbrukuma gan arī pēc tā īpaši, ja tas ir bijis veiksmīgs. Lai uzbrukuma laikā nomoda naktīs saglabātu sparu, tiek dauzīti zobeni pret vairogiem, skan bungas ar stabulēm un arī citi mūzikas instrumenti.
Ne tik daudzveidīgi kā Indriķa hronikā, mūzikas instrumenti aprakstīti 13. gadsimta otrās puses Atskaņu hronikā. Visbiežāk minēta ir kara taure herhorn jeb horn, ar ko ieskandina karagājiena sākumu vai izmanto signalizācijai karā Tikai vienreiz minēts lielais zvans (grÿzen glocken), kura skaņas ir karaspēka pulcēšanās signāls.…
