-
Nacionālās intereses reālisma skatījumā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Nacionālās intereses klasiskā reālisma skatījumā | 3 |
| 1.1. | Nacionālās intereses un valsts uzvedība starptautiskajā arēnā | 3 |
| 1.2. | Nacionālo interešu veidošana H.Morgentava skatījumā | 4 |
| 1.3. | Kritika H.Morgentava nacionālo interešu koncepcijai | 5 |
| 2. | Nacionālās intereses neoreālisma skatījumā | 6 |
| 2.1. | Nacionālo interešu veidošana neoreālisma perspektīvā | 6 |
| 2.2. | Kritika neoreālisma tēzēm par nacionālo interesēm un to izmantošanas iespējām, analizējot valstu uzvedību starptautiskajā arēnā | 8 |
| 3. | Reālisma un neoreālisma kopīgā un atšķirīgās tēzes par nacionālajām interesēm | 11 |
| 4. | Globalizācijas izaicinājums reālisma teorijai | 13 |
| 4.1. | Globalizācijas un neoliberālisma izaicinājums reālismam un tā nacionālo interešu koncepcijai | 13 |
| 4.2. | Reālisma kritika globalizācijas un neoliberālisma tēzēm | 14 |
| Secinājumi | 17 |
Ja H.Morgentavs uzskata, ka nacionālās intereses nosaka valstu uzvedību starptautiskajā arēnā, tad K.Volcs norāda uz starptautiskās attiecību sistēmas ietekmi uz valstu uzvedību, piebilstot, ka nacionālo interešu ideja ir līdz galam neattīstīta un mazsvarīga ārpolitikas jomā, jo intereses tiek automātiski veidotas no sistēmas. Ne tikai reālisma kritiķi norāda, ka H.Morgentava nacionālo interešu definīcija no varas aspektiem rada vairāk jautājumus, nevis sniedza atbildes.
Domāju, ka lielākā daļa reālisma aspektu vairāk rod savu pamatojumu krīzes situācijās starptautisko attiecību sistēmā. Laika posmos, kad globāla mēroga militārs konflikts nav iespējums primāro lomu spēlē ekonomiskie apvērumi. Šajā laika posmā arī ierobežotas militāras kampaņas var vairāk nest ekonomisku (Irāka) vai demokrātiskās kopienas drošības raksturu (Afganistāna, Dienvidslāvija). Turklāt par nepārliecinošu var uzskatīt reālisma apgalvojumu, ka arī ekonomiskā attīstība ir pakārtota militārām vajadzībām. Piemēram, Ķīna vai ES atvēl ievērojami mazāku daļu sava budžeta militārajām vajadzībām, nekā to varētu atļauties.
Valsts drošību var uzskatīt par valsts nacionālo interešu balstu, ne tikai, izejot no fiziskās drošības apdraudējuma, bet arī no ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem u.c. veida apdraudējumiem. Turklāt valstij ir tendence maksimizēt ekonomiskos ieguvumus, lai varētu labāk sagatavoties dažādu apdraudējumu situācijai. …
Ļoti bieži Starptautiskajās attiecībās tiek izmantots termins „Nacionālās intereses”. Atšķiras gan šī termina izmantošanas konteksts, gan izpratne par nacionālo interešu konstrukciju un ietekmi uz valstu uzvedību starptautiskajā arēnā. Šajā darbā ir aplūkots klasiskā reālisma un neoreālisma teorijas starptautiskajās attiecībās skatījums uz nacionālo interešu veidošanas procesu un nozīmi valsts ārpolitikā. Turklāt tiek salīdzinātas šo abu radniecīgo teoriju atšķirīgās un kopīgās nostājās šajā jautājumā.
