Brīžos, kad cilvēka iespējas ir ierobežotas un pilnīga brīvība ir liegta, atliek vienīgi cerēt. Zāra ar Iraidu cer uzsākt laimīgu kopdzīvi, noslēdzot rēķinus ar pagātni, kas nebūt nav viegli, jo šaubas par pieņemto lēmumu māc vienmēr. Pretstatā ir šis Kāds, kuram nav pagātnes, bet nākotne neko nesola. Vai šim cilvēkam ir liegtas arī cerības? Manuprāt, tieši viņa būtība ar tām būtu jāpiepilda, jo šajā pasaulē viņš ir vientuļš, bez tuviniekiem un savas identitātes.
Ikdiena aizrit, cerībām mijoties ar šaubām. Pelēcība un mūžīgā cīņa ar nāvi, mēģinot tai atkarot katru kumosu. Šī līdzīgā situācija un izjūtas vieno bēgļu nometnes locekļus.…
