Vācu komponists. Jozefs Haidns piedzima lauku ciemā netālu no Vīnes. Mīlestība uz mūziku radās jau bērnībā, klausoties tēva bieži dziedātajās dziesmās (tēvs bija rakstnieks).
Zēnam patstāvīga dzīve iesākās jau sešu gadu vecumā. Sākumā viņš dzied Hainburgas baznīcas zēnu korī, pēc tam – desmit gadus Vīnes Svētā Stefana domu korī (kur iegūst arī pirmo vispārējo mūzikas izglītību). Sākoties balss lūzumam jaunais Haidns tiek atlaists.
Jauneklis sāka spēlēt lauku kāzās, rakstīt mūziku gadatirgu teātriem, pasniegt mūzikas stundas.
1759. gadā viņš sāka strādāt Lukavečē par kapelmeistaru pie Čehu grāfa Moreina, bet 1761. gadā – Eizenštatē pie ungāru grāfa Esterhazī, vēlāk pārceļoties uz grāfa pili pie Neizīdlera ezera. Haidnam tolaik bija 30 gadi.
Darba bija daudz. Bija bezgalīgi mēģinājumi, bet pēc tam kapela uzstājās dažādos grāfa rīkotos pasākumos. Viņš bija aizņemts arī leļļu teātrī. Pats galvenais tomēr bija komponēšana, mūzikas sacerēšana.
No autodidakta Haidns izveidojās par izcilu mūzikas meistaru, daudzu simfoniju, kvartetu, trio, vijoles un klavieru sonetu un teātra mūzikas autoru.
Viņam raksta no Londonas, Leipcigas, Hāgas. Viņu lūdz, no viņa pieprasa jaunas simfonijas un kvartetus. Parīzes mūzikas biedrība komponistam ziņo par viņa sacerējumu lielajiem panākumiem.
…
