Автор:
Оценка:
Опубликованно: 17.03.2010.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: 4 единиц
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību avoti (1561. – 1795.)', 1.
  • Конспект 'Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību avoti (1561. – 1795.)', 2.
  • Конспект 'Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību avoti (1561. – 1795.)', 3.
  • Конспект 'Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību avoti (1561. – 1795.)', 4.
  • Конспект 'Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību avoti (1561. – 1795.)', 5.
Фрагмент работы

Kurzemes hercogistes pamatlikumus veidoja:
1. 1561.gada Pakļaušanās (padošanās) līgums;
2. 1579.gada Investitūras diploms;
3. 1617.gada Valdības formula (Kurzemes satversme).
Kurzemes hercogistes tiesību avoti atspoguļo tās vasaļvalsts statusa izveidošanos, valsts iekārtas attīstību un raksturīgāko iezīmi – pastāvīgu un veiksmīgu muižnieku cīņu par savu tiesību paplašināšanu.
Svarīgākie tiesību avoti un hercogistes likumu kodifikācijas iedalāmi vairākās grupās:
1. Tiesību akti, kuri darbojās līdz 1561.gadam vai saistīti ar hercogistes izveidošanos;
2. Vietējās un centrālās varas izdotie tiesību akti un kodifikācijas;
3. Pašvaldības rakstura tiesību akti (landtāga lēmumi, Kurzemes pilsētu tiesības, muižu likumi).
1561.gada 28.novembrī starp Polijas karali Sigismundu Augustu un bijušo Livonijas ordeņa mestru Gothardu fon Ketleru Viļņā tika noslēgts padošanās (pakļaušanās) līgums, kurā bija noteikti jaunizveidotas hercogistes konstitucionālie pamati.
Šī vienošanās ir Kurzemes hercogistes dibināšanas akts. Tajā izteikti jaunās vasaļvalsts pamatprincipi. Galvenie, padošanās līguma noteikumi bija šādi:
1. Bijušais Ordeņa mests Gothards kļūst par Polijas karaļa vasaļi ar hercoga titulu, un viņa tiesības ir līdzīgas Prūsijas hercoga tiesībām.
2. Bijušiem Livonijas iedzīvotājiem dota ticības brīvība.
3. Paliek spēkā bijušās Livonijas iedzīvotāju tiesības un privilēģijas, it sevišķi muižniekiem. Tiek atstāta vāciskā pārvalde – amati piešķirami tikai vāciešiem.
Ar šo līgumu Kurzemes hercogiste kā bijušās Livonijas daļa izbeidza formālas attiecības ar feodālo Vāciju un juridiski nonāca feodālā atkarībā no Polijas.
Līdz 1569.gadam, kad Polijas ar Lietuvu noslēdza Ļubļinas ūniju (Lietuvas lielkņazistes un Polijas karalistes apvienošanās) faktiski par kopējas valsts izveidi, Kurzemes hercogiste pamatā bija saistīta ar Lietuvu. Pēc ūnijas stāšanās spēkā situācija formāli mainījās, un turpmāk Polijas karalis un seims juridiski kļuva par kurzemnieku likteņa noteicējiem līdz 1795.gadam, kad Kurzemes hercogisti pievienoja Krievijas impērijai.

Коментарий автора
Atlants