No 1934. gada 15. maija līdz 1940. gadam kā valsts prezidents, Latviju veidoja Kārlis Ulmanis. Mūsdienās šis vēstures posms tiek dēvēts par “Ulmaņlaikiem”. Pārmaiņas norisinājās katrā jomā – iekšpolitikā, ārpolitikā, saimniecībā, kultūrā uc. Tāpēc kā jebkura vēstures faktu, arī Ulmaņlaiku, atstātās liecības ir gan pozitīvas, gan negatīvas. Analizējot vēstures liecības, var secināt – vai kopumā Ulmaņlaiki bija vai nebija ‘zelta laikmets”.
1. Uzlabojās starptautiskie sakari.
Daudzās pasaules valstīs darbojās Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības, bet Latvijā – ārvalstu sūtniecības.¹ Tas nozīmē, ka Latvijā bija svarīga starptautisko sakaru uzturēšana, kas ir vērtējams pozitīvi, jo tas veicināja starpvalstu attiecību uzlabošanos. Tas sekmēja Latvijas drošību, jo bija vieglāk iegūt sabiedrotos, kā arī attīstīt tirdziencību.
…
