Indriķa hronika ir pirmais pilnīgākais rakstītās vēstures avots, kas stāsta par notikumiem Baltijā 12. gs. beigās un 13. gs. pirmajos gadu desmitos. Hronika sastāv no četrām grāmatām:
1)Pirmā grāmata „ Par Līvzemi”
Tā stāsta par pirmo vācu bīskapu Meinardu, kas ierodas Līvzemē kopā ar tirgotājiem, lai sludinātu un kristītu līvus. Bīskaps Meinards uzceļ arī baznīcu Ikšķiles ciemā. Viņš sola Ikšķiles pili celt tikai tad, ja līvi kristīsies. Daži kristās pirms pils uzcelšanas, bet citi melīgi sola to darīt pēc pils pabeigšanas un, kad tā pabeigta, no ticības atsakās. Arī kaimiņi salieši tāpat maldina Meinardu un saņem iecerēto, un pēc otrās pils pabeigšanas vairs nav neviena, kas vēlas pieņemt ticību un, tas stipri satrauc Meinardu. Līvi, saņēmuši visu nepieciešamo, vēlas padzīt bīskapu. Kad Meinards pats nolemj doties atpakaļ, līvi to aptur, baidoties, ka par tiem nāks kristiešu karaspēks, un sola vēlreiz pilnībā pieņemt ticību, bet vēlāk atkal solījumu nepilda un pie tam plāno Meinardu nogalināt. Savukārt pats Meinards saslimst un pirms nāves paspēj sasaukt visus Līvzemes un Turaidas vecākus, kas apliecina, ka vēlētos, lai pēc tā nāves vietā stātos kāds pēctecis.…
