Secinājumi
1. Sabiedrības attieksme pret nedzirdīgajiem ir nozīmīga loma, jo tā ietekmē nedzirdīgo pašapziņu un sabiedriskumu. Kontaktēšanās grūtību dēļ nedzirdīgajiem ir grūtības integrēties dzirdīgo sabiedrībā.
2. Nedzirdīgie sarunājas zīmju valodā, ko uzskata par savu dzimto valodu. Latvijā zīmju valoda ir oficiāla valoda, tomēr katrā valstī ir sava zīmju valoda.
3. Cilvēkiem ar dzirdes problēmām ir apgrūtinātas iespējas apgūt vispārējo un profesionālo izglītību Latvijā (ir tikai 8 speciālās mācību iestādes).
4. Bieži darba devēji nevēlas ņemt darbā nedzirdīgo, jo tad ir jāpielāgo vide, īpaši jāpievērš uzmanība, grūtības sagādā komunicēšanās jeb negrib nest atbildību par šādu cilvēku, bet darbā nedzirdīgais būs labs, uzticams strādnieks.
5. Cilvēki, kam ir dzirdes traucējumi lielā mērā balstās uz pārējiem maņu orgāniem. Redze, tauste un intuīcija ir svarīgi komunikācijas līdzekļi.
6. Latvijā maz tiek runāts par cilvēkiem ar dzirdes problēmām. Ļoti maz cilvēku ar surdotulku izglītību, līdz ar to televizijā minimums programmas ar surdotulkiem.
7. Jo bērnam ātrāk tiek konstatēti dzirdes traucējumi, jo ātrāk viņš iegūst atbilstošu tehnisko palīgiekārtu, viņš var dzirdēt un mācīties, kā skan pasaule viņam apkārt. Viņam veidojas un attīstās valoda tikpat labi kā bērniem ar labu dzirdi
…
