Krustabas ir latviešu pirmais mūža lielais gods, kad jaundzimušajam bērnam dod vārdu. Senos laikos vārda došana saistījusies ar bērna uzņemšanu dzimtā, un līdzās reliģiskai nozīmei šai izdarībai tāpēc bijis arī tiesisks raksturs. Latviešu krustabu dainās redzams, ka nosaukums „pāde” kādreiz lietots ne tikvien krustamā bērna apzīmēšanai, bet arī citās ar vārda došanu saistītās nozarēs.
Latviešu seno krustabu dalībnieki ir šādi:
Pāde – krustāmais bērns,
Dižais kūma jeb vedējs – krusttēvs,
Dižā kūma, vārda kūma jeb vārda doša – krustmāte,
Nesējīša – bērna nesēja, aukle,
Mazās kūmas jeb sānu kūmas – citi radi,
Liecinieki jeb krustabnieki – pārējie krustabu viesi,
Māte un tēvs – krustamā bērna vecāki.…
