Patiesības un melu problēma, manuprāt, ir saskatāma ne tikai Z.Skujiņa darbā „Kailums”, bet gan visā pasaulē jebkurā sabiedrībā. Tā ir ļoti aktuāla un globāla problēma it visur. Mēs taču katru dienu kādam kaut ko samelojam, pašiem to neapzinoties. Z.Skujiņš šo problēmu ir uzsvēris savā darbā „Kailums”.
Kas vispār ir meli? Un kādi meli var būt? Vai patiesība reizēm ir sāpīgāka par meliem? Varbūt otrādi? Var būt visādi. Ir taču tādi meli, kurus mēs vispār nepamanām, bet ir tādi, kurus tā vienkārši nepamanīt nevar. Lai nebūtu labāk jāatklāj patiesība, cilvēki izvēlas ceļu, kas meliem kaisīts. Bet vai kāds padomā par sekām arī? Protams, nē! Lūk, tur arī rodas visas problēmas!
Romānā „Kailums” galvenais varonis Kaspars ir tikko demobilizējies karavīrs. Viņš atbraucis uz Randavu, jo tur dzīvo meitene Lība, ar kuru viņš sarakstījies dienesta laikā, uzdodamies par dzejnieku Aleksandru Draisku. Abiem varoņiem liekas, ka viņi ir nenozīmīgas personības, tāpēc labāk izliekas par kādu citu – skaistāku, slavenāku.…
