Katrs autors dzīvi uztver nedaudz savādāk. Ikviens no viņiem ir izjutis dzīves sagādātās grūtības, sāpes, vilšanos... Taču šo sāpju pilno ceļu viņi mērojuši atšķirīgi. Piemēram, J. Poruks ir bijis ļoti pesimistisks dzīves grūtajos brīžos. Viņa darbos bieži tiek minēts, ka viņš labprāt mirtu, nekā ciestu, taču, manuprāt, nāve nav risinājums, sāpes izjūt mūsu dvēsele, kas pametot ķermeni turpinās mocīties.
E. Veidenbaums daudz sapņo, tādējādi cenšoties aizmirst visu negatīvo, kas dzīvē piemeklējis.
Savukārt, I. Ziedonis ir noskaņots nedaudz pozitīvāk par pārējiem.
…
