Cilvēkam pieder vairāki ieroči, ar kuriem viņš spēj uzbrukt, aizstāvēties vai vienkārši izraisīt cieņu pārējos, un kuri nav acīm saskatāmi vai ar rokām aptaustāmi. Tie ir, piemēram, gara bagātība, skatiena vara, kas nu kuram, bet varenākais tomēr ir vārds. Garu var sagrauzt bēdas un ilgas, skatiens var aizmigloties, vien vārds pastāv vienmēr. Ar to var ievainot līdzcilvēkus vai dziedēt kādas dvēseles brūces, bet var arī nenodarīt nekādu ļaunumu, tikai radīt iespaidu.
Vārds spēj ievainot, tomēr ne miesu, bet dvēseli, tāpēc tā spēks ir daudz bīstamāks par to ieroci, kas nodara fiziskas sāpes. Bieži vien cilvēki, sarunājoties viens ar otru, pasaka kaut ko neapdomīgu, pārsteidzīgu, pat muļķīgu, bet, paši nezinot, nodara otram sāpes. …
