Var strīdēties, ko tad Hermanis (Aleksnadrs Antoņenko) mīlēja vairāk – naudu vai Lizu. Visdrīzāk jau, ka sevi pašu. Bet kas tad īsti bija Andreja Žagara režisētās operas galvenais varonis – individuālists un egoists vai mīlētājs un grēcinieks? Varbūt pa daļai no visa. Bet viens ir skaidrs – viņš bija cietējs. Viņš cieta sāpes no savām vislielākajām kaislībām – no azartspēlēm un mīlestības. Visa opera ir viena šī nelaimīgā cilvēka ciešanu attēlojums – ne mirkli Hermanis nevarēja būt laimīgs. Pat brīdī, kad iecerētā Liza (Kristīne Opolais) viņam dāvāja savu mīlestību, jau citas rūpes bija pie apvāršņa. Vien beigās, kad šķita jau, ka veiksme (Grāfiene?) beidzot ir pagriezusi savu vaigu pret nabaga grēcinieku, tikpat ātri tā novērsās.…
