Ibsens darbu veido kā stāstu par veselu dzīves gājumu. No varoņa jaunības gadiem, līdz sirmam vecumam.
(I) Lugas sākumā autors tēlo skarbo, raupjo zemnieku dzīvi. Puiši ir kaušļi un dzērāji. Pēram simpātiskā Ingrīda prec bagātu, bet pamuļķa vīru. Pērs izceļas apkārtējo vidū ar fantastiskiem stāstiem, humoru, taču visi viņu uzskata par tukšu lielībnieku, grib piedzirdīt, piekaut.
Vienīgi Solveiga, kas ieradusies no ciema saskata Pērā poētisko dvēseli, taču viņu biedē puiša reibums.
Solveigas tēls- skaidrība, tīrība, baltais lakatiņš.
Pērs nozog līgavu, aizved kalnos. ‘’Ķeizars, karalis es būšu’’.…
