Labas manieres vienmēr ir pretstatītas vulgaritātei, nekautrībai. Tās jau kopš senseniem laikiem ir bijušas diametrāli pretējas īpašības. Tā ir kā labā un ļaunā cīņa. Kurš uzvarēs? Šīs cīņas iznākums joprojām nosaka katra cilvēka likteni un civilizācijas attīstības gaitu.
Neverbālā etiķete jeb bezvārdu forma ir viena no savstarpējo attiecību formām. Tā jau izseni ir saistījusi un interesējusi daudzus un dažādu jomu speciālistus. Zinātniski ir noskaidrots, ka vienas dienas laikā cilvēks runā apmēram 45 – 60 minūtes, tas nozīmē, ka verbālajai vai valodas saskarsmei cilvēks izmanto tikai 7 – 30 % no nepieciešamās informācijas. Pārējie 70 % pienākas paralingvistiskajiem līdzekļiem un tie ir līdzekļi, kas pavada runu, bet nepieder pie valodas. Šeit mēs varam izdarīt secinājumu, ka neverbālā saskarsme ir daudz svarīgāka un ietekmīgāka par daiļrunīgu, daiļskanīgu vārdu plūsmu. Kaut pirmajā brīdī šķiet, ka šis apgalvojums ir maldīgs, jo par sekmīgu saprašanās līdzekli tomēr uzskata valodu, mēs nevaram apgāzt senseno pamācību:
“Labāk vienreiz redzēt nekā simtreiz dzirdēt…”…
