| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Baltijas valstu kultūras: Igaunija, Latvija un Lietuva | 4 | |
| Baltijas valstis attiecībās ar pasauli | 5 | |
| Saziņas izpausme Igaunijas tautu etiķetē | 6 | |
| Biznesa etiķete Igaunijā | 7 | |
| Latvija | 8 | |
| Saziņa Latvijas vidē | 9 | |
| Biznesa etiķetes īpatnības Latvijā | 11 | |
| Lietuvas etiķetes izpausme saziņā | 12 | |
| Biznesa etiķete Lietuvā | 13 | |
| Secinājumi | 14 | |
| Izmantotā literatūra | 16 |
Sabiedrībā noteiktās uzvedības un izturēšanās normas sauc par etiķeti. Uzvedības etiķete ietver galvenokārt cilvēka izturēšanos, viņa manieres un galantumu, tomēr tai vajadzētu saskaņoties arī ar cilvēka iekšējo kultūru.
Ētika ir viena no senajām teorētiskajām disciplīnām, kas radusies kā filozofijas daļa vergturu sabiedrības tapšanas laikā. Etiķete kā uzvedības komponents cieši saistīts ar noteiktām manierēm, rituāliem un ceremonijām. Jau kopš seniem laikiem izstrādātas manieres, rituāli, ceremonijas, ko stingri ievēro diplomātu attiecībās, galmu dzīvē, pieņemšanās un citās oficiālās norisēs. Arī mūsdienu etiķetei ir liela nozīme.
Starptautiskās etiķetes normas var būt pretrunā ar kādas sabiedrības tradīcijām. Jebkuras etiķetes normas veidojas, pamatojoties uz noteiktas sabiedrības tikumisko pieredzi, kas izpaužas kā tradīcija. Lai gan mūsdienās palielinās starptautiskās etiķetes nozīme, ikvienā sabiedrībā joprojām turpina pastāvēt tādas tradīcijas, kas pasaulē nav pazīstamas vai nav tikušas plašāk akceptētas. Bieži vien tās ir saistītas ar nacionālām īpatnībām, reliģiskajiem rituāliem vai noteiktas sabiedrības vēsturisko attīstību.
Etiķetes noteikumus nevar izdomāt teorētiski. To veido visa sabiedrība ilgstošā laika periodā. Etiķetes speciālisti šos noteikumus apkopo, sistematizē un popularizē. Taču sabiedrības praksē etiķetes noteikumi var mainīties. Īpaši tas attiecas uz apģērba etiķetes noteikumiem, kurus ļoti strauji var mainīt modes tendences. …
„Visu tikumu pirmsākums ir etiķete” (Konfūcijs) Starptautiskās etiķetes normas var būt pretrunā ar kādas sabiedrības tradīcijām. Jebkuras etiķetes normas veidojas, pamatojoties uz noteiktas sabiedrības tikumisko pieredzi, kas izpaužas kā tradīcija. Lai gan mūsdienās palielinās starptautiskās etiķetes nozīme, ikvienā sabiedrībā joprojām turpina pastāvēt tādas tradīcijas, kas pasaulē nav pazīstamas vai nav tikušas plašāk akceptētas. Bieži vien tās ir saistītas ar nacionālām īpatnībām, reliģiskajiem rituāliem vai noteiktas sabiedrības vēsturisko attīstību. Ir kļūdaini un nediplomātiski uzskatīt, ka Baltijas valstis Igaunija, Latvija un Lietuva ir identiskas. Tās ievērojami atšķiras gan valodas, etnisko pazīmju un reliģijas ziņā, gan pēc lieluma un tautsaimniecības īpatnībām. Tomēr šo triju valstu pagātnē un tagadnē ir daudz kopīgu iezīmju.
