Ikvienam no mums ir ko teikt par savu mammu. Mammas ir tik dažādas, bet visas – īpašas. Lai atklātu mātes tēla dažādību, salīdzināšu Annas Rancānes dzejoli “Kluss starojums no mātes” un Noras Ikstenas romāna “Dzīves svinēšana” fragmentu “Atvadu rīts”, atklājot arī kopīgo un atšķirīgo tekstu struktūrās, autoru komunikatīvajos nolūkos.
Māte abos darbos ir kā galvenais tēls. Tomēr darbu noskaņa ir atšķirīga, kas balstās uz galvenā tēla (mātes) iegūtās lomas - prozas teksta emocionalitāte iezīmējas vairāk negatīvi nekā pozitīvi, dzejolī - pozitīvi. Dzejolis vēsta par māti kā mūžīgu dāvanu. …
