Ekonomiskās sistēmas
V. Bikse min 4 ekonomiskās saimniekošanas sistēmas5 .
1. Naturālā saimniecība un preču ražošanas attiecības
Naturālā saimniecība pamatā bija ražošana pašu patērēšanai, cilvēki dzīvoja kopienās, ģimenēs un apgādāja paši sevi ar visu dzīvošanai nepieciešamo. Pamazām, līdz ar tehnoloģiju attīstību cilvēki kļuva spējīgi apgādāt ne tikai sevi, bet arī paspēt saražot vēl kaut ko. Dažādās ģimenes vai cilvēku grupas sāka sākumā mainīties ar produkciju savā starpā un pakāpeniski sabiedrība saprata, ka preces ir iespējams ražot tieši, lai tās iemainītu pret jebkādām citām precēm. Tas guldīja pamatus, tirdzniecība, augļošanai un citiem veidiem, kā iegūt naudu, lietu, kas tika ieviesta kā mēraukla preču vērtības noteikšanai.
Izveidojās arī tādas lietas, kā darba dalīšana – cilvēks specializējās (darba specializācija) darīt vienu amatu un ar to pelnīt sev iztikai, lai iegādātos sev iztikai nepieciešamās preces, kā arī darba kooperēšana – cilvēki sadarbojas, lai padarītu vairāk darba.
2. Brīvais tirgus
Laissez faire, Ādama Smita pirmaprakstītā ekonomiskā sistēma. Privātīpašums6 , cilvēku vienlīdzība, valsts neiejaukšanās tirgū, tirgus pašregulēšanās, „neredzamā roka”, konkurence un, protams, homo euconomicus, tas viss ir brīvā tirgus pamatā.
…
Kas ir ekonomiskā sistēma? V. Bikse min daudzu un dažādu autoru atšķirīgas definīcijas , taču no visu autoru aprakstiem var „izlobīt”, ka ekonomiskā sistēma ir tas kā sabiedrība saimnieko ar saviem ierobežotiem resursiem, pēc ārzemju autoru teiktā – veids, kā sabiedrība risina galveno ekonomikas problēmu – resursu ierobežotumu . V. Bikse izceļ 4 faktorus, kas ietekmē ekonomisko sistēmu. 1. „Lēmumu pieņemšanas līeņi un organizēšana.” Tas ir kā un kādēļ sabiedrība pieņem kādus lēmumus problēmas risināšanai. M. Parkina un R. Beida grāmatā tas tiek arī minēts kā stimulu vai pamudinājumu sistēma, tā ir, vai nu valsts darbība (cenu noteikšana, likumu pieņemšana utt.) vai tirgus nosacījumu maiņa, tas viss izveido rosinājumu sabiedrībai rīkoties tā vai savādāk. 2. „Informācijas ieguves un koordinācijas mehānisms.” Veids, kā sabiedrība uzzina par jau augstākminētajiem stimuliem un attiecīgi var uz viņiem reaģēt. 3. „Īpašuma tiesības” Arī šis faktors ir izcelts M. Parkina un R. Beida grāmatā3. Ir ļoti svarīgi kam pieder ražošanas faktori un ekonomiskās sistēmas ļoti atšķiras šajā faktorā. 4. „Ekonomiskais mehānisms galamērķa sasniegšanai un cilvēku iesaistīšanai saimnieciskajā darbībā.” Tas ir, kā cilvēks tiek motivēts strādāt, vai nu tā ir iespēja izdzīvot vēl vienu dienu vergturu sabiedrībā, vai arī kārtējais paaugstinājums darbā kapitālistikā sabiedrībā. Vēl V. Bikse izceļ tos mērķus, kam kalpo ekonomiskās sistēmas , minot, ka tās ļauj sabiedrībai ekonomisko attīstību, ļauj tai būt ekonomiski efektīvai, brīvai, vienlīdzīgai, tās ekonomika var kļūt droša un stabila.
