Tātad laime ir visur. Laime ir atrodama mūsos pašos. Manuprāt, laime ir tie mirkļi, kad mēs pamostamies veseli, laime ir tad, kad mums ir jumts virs galvas. Laime ir tad, kad mēs varam pieglausties pie mammas un runāt ar tēti. Laime ir visdārgākais, kas mums var būt.
Kas mums, cilvēkiem, ir visdārgākais? Kam, mūsuprāt, nav cenas? Vai tā ir mīlestība, vai tā ir ģimene, draugi? Vai varbūt tas ir laiks, ko mēs varam veltīt citiem, ko mēs izmantojam, lai savu dzīvi nodzīvotu līdz galam?
„Tu nezini, rīts ko tev dos. Pacenties laimīgs būt šodien...”
…
