Senais jūdaisms un senebreju svētie raksti

1.Senebreju svēto rakstu struktūra:
Ebreju kanoniskās grāmatas (tās, kuras baznīca apstiprinājusi par Dieva iedvesmotajām) parasti tiek grupētas trīs daļās. Tās arī pamatā veido Vecās Derības struktūru:
Pirmās Mozus grāmatas (Tora), kas ietver no Dieva saņemto Mozus atklāsmi par pasaules un cilvēka radīšanu, grēkā krišanu, bet pats galvenais – par ebreju tautas derību ar Dievu un likumiem, šīs derības dēļ kļūst aktuāli tautai. Tā parasti tiek uztverta par pašu nozīmīgāko svēto rakstu daļu.
Nebiīm. Šī Bībeles daļa ir pazīstama kā Praviešu grāmatas. Pirmā grāmata jeb „Pirmie pravieši” sniedz ētiskas un garīgas mācības uz vēsturisku notikumu fona. Otrā daļa jeb „Vēlīnie pravieši” satur galvenokārt pravietiskas runas par daudzām tēmām – no Dieva ētiskajām prasībās līdz pareģojumiem par laiku, kad viņš valdīs mierā uz zemes.
Trešā Bībeles daļa, kas pazīstama kā Ketūbīm jeb raksti, satur daudzus dažāda rakstura tekstus- no vēsturiskām hronikām līdz psalmu poēzijai un gudrības literatūrai. Jūdaisti regulāri skaita psalmus dievkalpojumu laikā sinagogās, un svētku dienā viņi lasa arī citas ”Ketūbīm” grāmatas.

2.Cilvēku un Dieva savstarpējo attiecību raksturojums ar Vecās Derības teksta fragmentiem:
2.1.Ierodoties pie ķēniņa Abīmelaha, Ābrahams uzdeva savu sievu Sāru par māsu. Nezinādams patiesību ķēniņš paņēma Sāru , bet sapnī Dievs viņu brīdināja, ka Sāra ir precēta sieviete.
„Bet Dievs naktī parādījās Abimelaham kādā sapnī un sacīja tam: „Redzi, tev jāmirst tās sievas dēļ, kuru tu esi paņēmis, jo viņa ir precēta sieva.” ( 1.Mozus grāmata, 20.nodaļa, 3.pants).
2.2. Dievs lika Ābrahamam turpināt tēva ceļojumus un apsolīja savu svētību.…