Otrā grāmatas daļa bija mīlestības prakse. Lasot teoriju nevarēju sagaidīt, ko raktnieks būs uzrakstījis praksē, bet kad nonācu pie otrās daļas sapratu, ka rakstnieks mums nemācīs, ko darīt, kā būs labāk, kā pareizi veidot attiecības utt. Rakstnieks pavēstīja to , ka katra pieredze mīlestība ir citādāka. Mēs visi esam dažādi un mēs katrs iemīlmaies un mīlam savus apkārtējos citādāk. Protams, daudz kas mūs arī vieno, bet galvenais, ko es sapratu ir tas, ka mīlesība ir individuāls pārbaudījums, ar kuru mēs katrs sastopamies un task ā mēs to izdarīsim ir atkarīgs no mums pašiem.…
