| Nr. | Название главы | Стр. |
| I. | Kriminālstatistikas jēdziens, avoti | 1 |
| II. | Statistisko pētījumu veikšana | 3 |
| 1. | Statistiskā novērošana | 3 |
| 2. | Materiālu apkopošana un grupēšana | 4 |
| 3. | Statistiskā analīze | 9 |
| III. | Kriminālstatistikas nozīme | 15 |
| Literatūras saraksts | 16 |
Ar statistiku saprot regulāru un sistemātisku datu vākšanu, apkopošanu un grupēšanu par noteiktu objektu pēc noteiktām pazīmēm. Kriminālstatistika ir kriminoloģijas zinātnes nozare, kas pēta noziedzības likumsakarības, veicot skaitlisku datu analīzi un iegūtos rezultātus atspoguļojot skaitliskos rādītājos.1 Kriminālstatistika ataino parādības vispārējās attīstības tendences. Tāpēc, pamatojoties uz kriminālstatistikas datiem, iespējams veikt noziedzības turpmākās attīstības prognozes, uz kuru pamata var plānot veicamos pasākumus noziedzības novēršanai. Kriminālstatistika arī ataino, cik lielā mērā iedzīvotāji ir iesaistīti noziedzīgās darbībās - cik daudz iedzīvotāju kopskaita izdara noziegumus.
Pastāv divu veidu kriminālstatistika: oficiālā un neoficiālā. Oficiālo kriminālstatistiku veic valsts varas institūcijas, kas darbojas kriminālās tiesvedības jomā,- policija, tiesa, prokuratūra. Neoficiālo statistiku veic g.k. sabiedriskās organizācijas un zinātnieki, veicot zinātniskos pētījumus, eksperimentus vai iedzīvotāju socioloģiskās aptaujas. Aptaujas tiek veiktas, lai noskaidrotu reālo noziedzības stāvokli, jo daļa informācijas par noziegumiem nenonāk kriminālās tiesvedības institūciju rīcībā.2
Kriminālstatistikas avots ir statistikas veikšanai nepieciešamās informācijas iegūšanas veids. Statistisko informāciju var iegūt divējādi:
1) veicot speciāli organizētu datu vākšanu, t.i., veicot dažādus zinātniskos pētījumus, iedzīvotāju aptaujas, anketēšanas u.t.t.;
2) no kriminālās tiesvedības institūciju atskaitēm par noziedzību, kā arī no dažādiem dokumentiem, kurus tās sastādījušas, krimināllietām u.c.3
Noziedzības analīzes procesā tiek izmantoti sekojoši informācijas ieguves avoti:
Statistiskās atskaites par noziedzību. Tajās ietilpst:
1) atskaites par reģistrētajiem noziegumiem;
2) atskaites par personām, kuras izdarījušas noziegumus;
3) atskaites par personām, kuras sauktas pie kriminālatbildības un piespriestā soda veidu pēc spriedumiem, kas stājušies spēkā;
4) atskaites par noziegumu izdarīšanas vietu un laiku, notiesāto sastāvu;
5) atskaites par notiesāto sadalījumu pēc izdarīto noziegumu veidiem;
6) atskaites par nepilngadīgajām notiesātajām personām.…
Kriminālstatistikas jēdziens, avoti, statistisko pētījumu veikšana, kriminālstatistikas nozīme. 2004.g.
