Vienu no augstākajām virsotnēm ne tikai sengrieķu filosofijā, bet arī cilvēces filosofiskās domas attīstības vēsturē kopumā iezīmē Platona (427.-347.g.pr.Kr.) “gudrības meklējumi”. Savos meklējumos Platonam izdevies ielūkoties pašās cilvēciskās esamības dzīlēs, ieskicēt problēmas, kas aktualitāti nav zaudējušas arī 20.gs. beigās. Platona filosofiskās pārdomas iemiesojušās visai plašā literārajā mantojumā. Līdz mūsu dienām nonākuši 42 dialogi un 13 vēstules. Zinātnieku vidū nepastāv īsta vienprātība, vai visi Platonam piedēvētie darbi patiešām pieder viņa spalvai. Taču nav šaubu, ka lielākā daļa no tiem ir Platona pārdomu un meklējumu rezultāts. [ 5 ] Sabiedriski –politiskiem jautājumiem Platons ir veltījis divus darbus – “Valsts” un “Likumi”. [ 11 ]
Platons savā domu lidojumā, pārdomās, dialogā cenšas izveidot ideālu valsti ar ideālu sabiedrisko struktūru. Pēc Platona, taisnīga un pilnīga valsts ir augstākais, kas pastāv uz zemes, tieši tāpēc viņš lielu uzmanību pievērš taisnībai. Valsts ir plānveidīga skaistuma un taisnīguma koncentrācija. Platons uzskata, ka tikumiskā dzīve nav iespējama bez vadības, un valsts kompensē atsevišķo cilvēku vājumu. Cilvēks pēc dabas ir vājš, tāpēc arī nepieciešami likumi, bez kuriem cilvēks ir tikai dzīvnieks.…
