Skolotāja: Nu , bērni, jūsu vecāki ir lieli malači, vai pateiksim viņiem visi kopā: „Malači!” Viņi zina par pavasari arī ļoti daudz, noteikti arī gaida, kad tas iestasies tik pat ļoti cik mēs. Viņi zināja, ka pavasarī atlido putni, kuri aizlidoja rudenī projām. Bet bērni, paradiet kā lido putni?
Bērni rāda kā lido putni vicinot rokas kā spārnus. Skolotāja piedāvā bērniem palidot. Visi sastājas vienā rindā ar skolotaju priekšgalā, un sāk lidot veidojot līkločus pa zāli. Kamēr bērni lido, tikmēr skolotāja izkaisa pa grīdu puķītes un cipariņus!
Skolotāja: Kad jūs lidojāt, es uz zemes ieraudžīju tārpiņu, kurš jau bija pamodies no ziemas miega un izlīdis saulītē pasildīties. Šis tārpiņš ir ir izveidojis nekārtību. Bet nu mums to visu vajadzēs sakārtot. Asēdīsimies aplītī un sakārtosim. Es jums katram iedošu lapas uz kuras jūs izvēlēsieties vienu ciparu un to uzlīmēsiet uz lapiņas, kadu ciparu būsiet pielīmējuši, tik puķīšu arī paņemsiet un arī pielīmēsiet pie lapas, bet lai darbiņš noris jautrak un ātrak, palīgā pasauksim vecākus!
Kad darbs ir padarīts, vecaki paņem bērnu darbus un apsēžas savās vietās, savukārt, bērni noslēgumā nodzied dziesmiņu:
…
