Māras Zālītes domās bija liela nozīme mīlestībai, kas spēj būt ļoti dažāda. Dzejõlī „Bezgalība” mīlestība plūst kā maiguma vilnis, kas apvij izjūtu ar savu maigumu. Apjukums, mīla, satraukums, maigums, sirds atplaukums- tas viss piemīt cilvēkam, kurš ir pārņemts ar mīlestību un tikko kā ir iepazinies ar tās krāšņāko pusi. Un arī šajā dzejolī mīlestība, kas ir bezgalīgu jūtu pārpilna, ir kā veldzējums, kurš pārņem cilvēku no matu galiņiem līdz papēžiem. Šķiet, tas tieši un konkrēti redzams tēlā lietus, kurā valda īpaša atmosfēra un īpašs salīdzinājums ar mīlestības izjūtām. Dzejoļa noskaņa ir visnotaļ jauka un pozitīva. Manuprāt, šajā dzejolī izteikts ir tas, kam nekad nebūs beigas, mēs turpinam domāt, cerēt, mīlēt un kaut ko gūt. Bezgalība- tas ir neierobežots precess, tikpat bezgalīgs kā mīlestība. …
