Pilsoniskas sabiedrības attīstība un visu (vai vairākuma) tajā ietilpstošu interešu grupu pārstāvība nav iedomājama bez politiskās līdzdalības. Jo politiskā līdzdalība palielina iespējamību, ka pieņemtie lēmumi neapspiedīs kādas noteiktās sabiedrības daļas tiesības – tā garantē kopīgo lēmumu pieņemšanas shēmu, kurā piedalās lielākas sabiedrības grupas. Politiskā līdzdalība – ir kāda indivīda darbība ar mērķi ietekmēt valsts pārvaldi, vienvārdu sakot tā ir savdabīga piedalīšanas valsts politiskas dzīves formēšanā.
Rodas jautājums, kas tad rosina pilsoņus piedalīties politikā? Lai izprastu šo jautājumu ir jāskatās uz to no socioloģijas un cilvēku psiholoģijas viedokļa.
G. Lassvells bija izvirzījis domu, ka indivīds cenšas piedalīties politikā sava zema pašnovērtējuma dēļ – viņš grib iegūt varu un ar tās palīdzību pacelt savu pašnovērtējumu. Bet šī ideja nerada atbalstu plašos zinātnieku lokos, jo eksistē cita versija – zems pašnovērtējums traucē indivīdam piedalīties politiskajos procesos, jo viņš nespēj aktīvi darboties savu kompleksu dēļ.
Gan pirmajā, gan otrajā gadījumā līdzdalības jautājums tiek izskatīts no psiholoģijas viedokļa. Katrs cilvēks būtu ar mieru piedalieties sabiedrības pārvaldīšanā, bet dažādu iemeslu dēļ:
1.lai realizētu savas iespējas;
2.savu morālo politisko pienākumu dēļ;
3.savas personīgas ieinteresības dēļ (varbūt materiālas vai politiskās)1.…
