Es izvēlējos pētīt H. Ibsena dramatiskās poēmas „Pērs Gints”, kas tika sarakstīts 1867.gadā, motīvu izmantošanu jaunākos darbos. Šajā darbā galvenais akcents likts uz personības likteni un tās lomu sabiedrībā. Literatūras zinātnieki uzskata, ka lai arī Ibsens pievērsās izteikti norvēģiskām parādībām, tajā daudz kas sasaucas ar Gētes „Faustu” un Bairona dramaturģiju.
Diez ko plaši analizēt līdzības starp Gētes „Faustu” un Ibsena „Pēru Gintu” nevarēšu, jo „”Faustu” lasīju pirms 4 gadiem, bet manuprāt tas galvenais kopīgais ir tas, ka abi galvenie darbu varoņi bija nelīdzsvaroti un vājas gribas cilvēki, kuri devās sevis meklējumos, kā arī centās apliecināt sevi sabiedrībā.
Ibsens lūdza norvēģu komponistam Edvardam Grīgam savai poēmai „Pērs Gints” sarakstīt mūziku. „Pēra Ginta” pirmizrāde notika Kristiānijas teātrī 1876. gada 24. februārī. 1888. un 1893. gadā Edvards Grīgs publicēja vispopulārākās melodijas no „Pēra Ginta” un izdeva tās kā Pēra Ginta svīta I un Pēra Ginta svīta II. Tajās ietilpsti tādi mūsdienās atpazīstami darbi kā „Rīts”, „Kalnu karaļa alā”, „Ozas nāve”, „Anitras deja”, „Solveigas dziesma”. …
