-
Katoļu un musulmaņu baznīcas attiecības mūsdienās
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Šķelšanās iemesls | 4 |
| 2. | Kāpēc pastāv reliģiskie konflikti | 5 |
| 4. | Atšķirīgais abās reliģijās | 6 |
| 5. | Katoļu-musulmaņu komisija | 6 |
| 6. | Secinājumi | 8 |
| 7. | Izmantotā literatūra | 9 |
Secinājumi
Reliģija uzskatāma par ļoti būtisku kultūrvēsturisko fenomenu, kas kopš cilvēces pirmsākumiem ir vēstījusi par kaut kā pārāka un svētāka esamību.
Viens no ievērojamākajiem kristīgās mācības atšķirības punktiem un nerimstošu abu pušu strīdus cēloņiem bija rietumu kristietībā no Spānijas ienākušais Nīkajas-Konstantinopoles ticības apliecības papildinājums (filioque), kuru neatzina autrumu baznīcas. Abas baznīcas atšķīra arī rietumu kristietībā arvien vairāk ieviestais celibāts garīdzniecības pārstāvjiem un atšķirīgs valsts un baznīcas attiecību modelis.
Katoļu un anglikāņu baznīcu attiecības pēdējās desmitgades laikā ir saspīlētas, valdot domstarpībām par priesterēm sievietēm un priesteriem homoseksuālistiem. Abas puses atzinušas, ka šie jautājumi ir šķērslis abu baznīcu apvienošanai.
musulmaņi ļoti saasināti uztver jebkādu islāma ticības kritizēšanu
Islams ir pretniecisks kristietībai, jo jau no paša sākuma tas ir apspiedis, vajājis un izrādījis pretestību kristīgajai baznīcai. Mums, eiropiešiem, ir pat grūti iedomāties, cik lielā mērā kristieši ir pakļauti nicinājumam, izsmieklam un vajāšanām valstīs, kurās vairākums ir musulmaņu.
…
Reliģija uzskatāma par ļoti būtisku kultūrvēsturisko fenomenu, kas kopš cilvēces pirmsākumiem ir vēstījusi par kaut kā pārāka un svētāka esamību. Tomēr laika gaitā tās ietvaros ir raisījušās arvien asākas diskusijas par to, kas īsti ir šis pārākais spēks. Arī mūsdienās sastopamās asiņainās sadursmes starp izraēliešiem un palestīniešiem, katoļu un protestantu karš Ziemeļīrijā, konflikts Šrilankā, hinduistu un musulmaņu savstarpējā vardarbība, karš Dienvidslāvijā utt. ir tikai gadsimtiem ilgu reliģisku maldu turpinājums. No vienas puses to varētu „norakstīt” uz teokrātiju (valsts saplūšana ar baznīcu), kas bieži vien iet roku rokā ar atpalicību, cilvēktiesību ierobežošanu un vardarbību (spilgts piemērs - virkne arābu valstu), tomēr tai pašā laikā arī nedrīkst aizmirst par demokrātismu, attīstību un modernismu, kura pamatā ir sekulārisms (laicīgā dzīve; pasaulīgais) (Ziemeļeiropas valstis) .
