-
Kredītprocentu un depozītu dinamika no 2002.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 1.janvārim
Šī darba mērķis ir analizēt un izskaidrot sakarību starp kredītprocentu un depozīta procentu savstarpējo saistību un vidējo svērto procentu likmju svārstību iemeslus laika gaitā no 2002. gada 1.janvāra līdz 2007. gada 1.janvārim.
Darbā lietotās tabulas līdz 2004. gadam - OEDC valstu valūtās. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstis ir 15 ES valstis, kā arī Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Koreja, Meksika, Čehija, Islande, Norvēģija, Polija, Šveice, Turcija, Ungārija.
Kredīts kā taupīšanas līdzeklis mūsdienās ir ļoti izplatīts, jo visa vajadzīgā summa nav uzreiz jāatmaksā, bet gan katru mēnesi ar noteiktiem procentiem, kas katram kredīta veidam var būt atšķirīgi.
Kāpēc bija zema kredītu bāze? Tāpēc, ka bija augsti kredītprocenti. Privātpersonas vēl pirms trim četriem gadiem nevarēja tik plaši ņemt kredītus.
Atkarībā no savām iespējām un mērķiem, jūs varat izvēlēties visatbilstošāko kreditēšanas veidu un vienoties par piemērotu kredīta summu un termiņiem.
Hipotēku kredīti — aizdevumi pret nekustamā īpašuma ķīlu mājokļa iegādei, remontam, celtniecībai un citiem mērķiem.…
Ņemt kārtējo kredītu vai krāt naudu, kā tagad arvien aktīvāk sāk mudināt bankas? Tas ir jautājums, uz kuru ne viens vien Latvijas iedzīvotājs grib dzirdēt pārliecinošu atbildi. Tomēr bankas aizvien uzstājīgāk aicina uzkrāt naudu, ne tikai to tērēt. Kredīts ir labs instruments, kā apgūt taupīšanas mākslu, ja tas automātiski samazina ikdienas patēriņam paredzētos izdevumus. Dabiski, ka vislabāk ir nenodarboties ar taupīšanu, bet gan mēģināt sevi nodrošināt ar ienākumiem, kas apmierina manas prasības pret dzīvi. Diemžēl pagaidām prasme taupīt lielai daļai no mums ir nepieciešamais noteikums, lai vienkārši izdzīvotu. Latvijas iedzīvotāji savus brīvos līdzekļus lielākoties nogulda banku depozītos. Cīnoties par klientu piesaisti, Latvijas bankas dažādo noguldījumu veidu piedāvājumus.
