Pāreja no miera laika attiecībām uz kara attiecībām karojošo valstu starpā rada daudzas tiesiskas sekas. Starp karojošajām pusēm tiek pārtrauktas diplomātiskās attiecības, un diplomātiskajam personālam tiek dota iespēja no rezidences valsts atgriezties akreditētajā valstī. Kādam no neitrālo valstu diplomātiskajiem pārstāvjiem uztic to pilsoņu interešu aizstāvēšanu, kuri paliek ienaidnieka teritorijā. Tā, piemēram, Lielā Tēvijas kara laikā Vācijas pilsoņu intereses PSRS aizstāvēja Zviedrija. Zviedrija aizstāvēja arī PSRS pilsoņu intereses Vācijā.
Kara sākšana ietekmē kara attiecībās nokļuvušo valstu līgumiskās saistības. Līdz ar kara sākšanos ir jāsāk pildīt līgumus, kas slēgti kara gadījumam (piemēram, līgumi par kara likumiem un parašām, par ievainoto un karagūstekņu režīmu). Turpretī līgumi, kas slēgti miera attiecībām un sakariem, kļūst nesavienojami ar kara attiecībām un vai nu zaudē spēku (piemēram, draudzības un neuzbrukšanas līgumi), vai arī to pildīšana tiek apturēta līdz kara beigām (līgumi par pasta sakariem, civilās aviācijas reisiem utt.)
Karojošās puses ir tiesīgas konfiscēt savā teritorijā esošo ienaidnieka valsts mantu, izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību mantu un vēl dažas citas kategorijas mantu.…
