Literatūrā ir plaši atzīts, ka smaids ir pozitīvu emociju un dzīvesprieka pazīme, kas liecina par draudzīgumu, laimi un labvēlību. [1, 71] Māku smaidīt atbilstoši apstākļiem, nesamaksloti, “no sirds” var pielīdzināt mākslai. Šādu spēju nosauc arī par talantu un īpašu kultūru. [1, 72] Cilvēki, kuri ir simpātiski un smaidoši, visās kultūrās tiek uzskatīti par veiksminiekiem un viegli spēj pozitīvi noskaņot citus.
Smaids un smiekli ir sarunas atribūti. Bez tiem cilvēku saskarsme liekas garlaicīga un samākslota. Labai sarunai ir jābūt plūstošai un dabiskai, tā nevar būt ļoti precīzi konstruēta (pedantiska) vai rotaļīga. Etiķete māca būt jautram, neradot troksni, būt jokdarim bez pārspīlējumiem, būt uzjautrinošam bez banālām un triviālām divdomībām. Sarunai starp cilvēkiem ir jābūt priecīgai un vienlaicīgi pamācošai, tomēr bez manierības. …
