Zināms, ka jau senos laikos cilvēki viens ar otru sveicinājās un atsveicinājās. Savā veidā, tā tika izrādīta cieņa vienam pret otru. Mūsdienās dažas nianses ir mainījušās, bet tikai nedaudz, jo pamats palicis tas pats. Salīdzināšanai izvēlējos Fr.Mekons. „Sveicināšanas padomi ar izskaidrošanu, ko bučošanos, rokas spiešana, cepures celšana u.c. nozīmē”, kura ir izdota 1875.gadā. Otra grāmata ir V.Veics. „Uzvedības un saskarsmes kultūra”, kura izdota 1997.gadā. Diezgan liela grāmatu gadu izdošanas starpība, kā arī grāmatu saturā.
Fr.Mekons saka, ka „sveicināšana ir cilvēcīgā sadzīvē vecu- vecais un visjaukākais ieradums.” [1.,3.]…
