Depresiju un garastāvokļa maiņa

1. Depresija un garastāvokļa maiņas jeb bipolārie traucējumi 6 1.1. Bipolāro traucējumu teorētiskais skaidrojums 6 1.2. Depresijas teorētiskais skaidrojums 7 1.3. Depresijas cēloņi 7 1.4. Depresija dažādās vecuma grupās 8 2. Pētījums 10 2.1. Aptauja 10 2.2. Intervija 14 3. Secinājumi 15 4. Izmantotie literatūras avoti 16 Depresija ir nopietna un plaši izplatīta saslimšana, kas skar jūtas, domas, uzvedību un fiziskās funkcijas. Cilvēki nereti jūtas bēdīgi vai nelaimīgi, taču ir svarīgi saprast atšķirību starp īsu bēdāšanos laiku vai ciešanu no kādas depresijas veida. Pusaudžu gados depresija ir sastopama daudz biežāk nekā pārējos dzīves posmos. Viena no bieži sastopamām problēmām ir nepieņemšana vienaudžu vidē, apsaukāšana, konfliktējošas attiecības ar vecākiem. Vecāki neizprot, kas notiek ar viņu bērnu. Kontaktu trūkumu viņi pamato ar teicienu: “Viņš tā uzvedas, jo viņam tagad ir pārejas vecums.” Taču vecākiem ir svarīgi nepārtraukti runāties ar savu bērnu un censties spēt atrast viņa sliktā garastāvokļa iemeslu. Pētījumā iegūtos datus varēs izmantot visa vecuma grupas, lai pusaudži izprastu, kas ir depresija un garastāvokļa maiņas, to atšķirība un varētu palīdzēt sev vai saviem draugiem. Pēc autora domām, depresija ir ir ilgstošs laika periods, kad cilvēks jūtas emocionāli nomākts un nespēj izjust prieku. Koncentrējas tikai uz slikto, kas notiek ap cilvēku, nespējot priecāties par labajiem laika apstākļiem, vai jeb kuru citu dabas parādību. Depresija ir plaši izplatīta saslimšana, kas negatīvi ietekmē personīgo dzīvi, skar jūtas, fiziskās funkcijas, uzvedību un domas. Pēkšņi pēc psiholoģiskas traumas, ilgstošas nomāktības rezultātā var rasties depresija. Svarīgi ir laicīgi pamanīt, ka ir iestājusies depresija, kad nepārtraukti garastāvoklis pasliktinās. Laicīgi pamanot ir vienkāršāk ar to izārstēt. Autores uzskata, ka pirmais posms depresijas ārstēšanā būtu atrast cilvēku, kam var uzticēties un izstāstīt šim cilvēkam visu, kas nomāc, ja nepārtraukta runāšana ar tuvu cilvēku nepalīdz, tad ir jāvēršas pie speciālista. Bipolārie traucējumi ir garastāvokļa svārstību traucējumi, kuri iekļauj depresijas un mānijas epizodes. Šie garastāvokļa traucējumi var ilgt no dažām nedēļā līdz pat vairākiem mēnešiem, tie būtiski ietekmē ikdienu.. Bipolāri efektīvie traucējumi ir nopietni smadzeņu darbības un hormonālo svārstību traucējumi. Pastāv iespējamība, ka bipolārie traucējumi tiek nodoti no paaudzes uz paaudzi, to sauc par ģenētisko predispozīciju (ievirzi). Bērnam, kura vecākiem vai brālim/māsai ir bipolārie traucējumi un/vai depresijas epizodes, ir diezgan liela varbūtība saslimt ar šo sindromu, salīdzinot ar tiem bērniem, kuru ģimenē šis traucējums nav reģistrēts. Pētījumi pierādījuši, ka ne tikai gēni ietekme bipolāri efektīvo traucējumu veidošanos, liela nozīme ir gēnu un psiholoģisko un vides faktoru vienlaicīgai mijiedarbībai. Protams, vides un psiholoģiskie faktori paši par sevi neveido traucējuma rašanos, bet var to veicināt (piemēram, ilgstošs stress, alkohola vai narkotisko vielu lietošana, nozīmīgas dzīves krīzes). Veicot smadzeņu pētījumus, noskaidrots arī, ka cilvēkiem ar bipolāri efektīvo traucējumu atšķiras pieres daļas smadzeņu garozas struktūra un funkcionēšana. Šī smadzeņu daļa ir atbildīga par spējām risināt problēmas un pieņemt lēmumus. Konkrēts cēlonis līdz šim nav atklāts, pētījumi turpinās. Vairāk ka 2/3 cilvēkiem ar bipolāri efektīvajiem traucējumiem, ir vismaz viens tuvs radinieks ar šo pašu traucējumu vai ar nepolāro depresiju, norādot uz traucējuma par mantojamības iespējamību. Ja ģimenē vienam vecākam ir bipolārie traucējumi, bērna risks saslimt ar to ir 15 -30%. Ja šis traucējums ir abiem vecākiem, tad risks paaugstinās līdz 50-75%. 20% no jauniešiem ar smagu depresiju, bipolārie traucējumi var attīstīties nākamo 5 gadu laikā no depresijas epizodes sākuma. Katrs cilvēks saskaras ar nelielām garastāvokļa svārstībām, kad slikts garastāvoklis mijas ar vēlēšanos darīt kaut ko lietderīgu, nespēks mijas ar pozitīvu noskaņojumu. Nelielās svārstības nenorāda uz traucējuma esamību Protams, ne vienmēr izjūtot šīs emocijas tas nozīmē, ka ir bipolārie traucējumi. Ir svarīgi novērot cik bieži šīs sajūtas mijas un saprast vai tas gadījumā nav pārāk bieži.