Darba mērķis – noteikt gaisa piesārņojuma līmeni noteiktajā teritorijā, izmantojot bioindikācijas
(lihenoindikācijas) metodi.
Materiāli:
- Teritorijas karte,
- 20cm x 20cm liels caurspīdīgs plēves kvadrāts, kas sagrafēts 100 mazos
kvadrātiņos,
- darba lapas
- rakstāmpiederumi.
Darba gaita
Sabiles pilsētas teritorijā izvēlējos 12 kvadrātus ar malu garumu 650 m tā, lai tie nosegtu
gandrīz visu pilsētas teritoriju un atspoguļotu pilsētas gaisa piesārņojuma kvalitāti pēc iespējas
adekvātāk. Kā iespējamo piesārņojuma vislielāko koncentrāciju izvēlējos pilsētas galveno ceļu
un izmantoju to kā asi kvadrātu izvēlē – 6 kvadrāti vienā ceļa pusē, 6 otrā (zīm. Nr.1).
Katrā kvadrātā apsekoju apmēram 10 lapu koku ķērpju floru. Par lapu kokiem izvēlējos
bērzus, jo tie izskatījās ar vislielāko krūmu ķērpju skaitu. Izņēmums bija gar Abavas upi, jo
nekas cits, kā vītolu sugas koki tur neaug.…
Bioindikatori- organismi, kuru klātbūtne, augšanas un uzvedības īpatnības liecina par vides specifiku. Tie raksturo gan augsnes dabiskās īpatnības, gan arī antropogēno faktoru izraisītās vides pārmaiņas. Vieni no plašāk pielietotajiem bioindikatoriem ir ķērpji. Ķērpju izzušana un to bioloģiskās daudzveidības samazināšanās liecina par gaisa piesārņojumu. Bioindikāciju ar ķērpju palīdzību dēvē par liheoindikāciju. Ķērpji (Lichenes) - augi, kuru lapoņus veido divi komponenti – aļģes un sēnes. Tie ir ļoti jūtīgi pret gaisa piesārņojumu, sevišķi ar sēra dioksīdu, tāpēc ķērpjus plaši izmanto gaisa kvalitātes bioindikācijā. Pastāv likumsakarība – jo lielāka ķērpju sugu daudzveidība un jo lielāku koku stumbru virsmas daļu ķērpji aizņem, jo tīrāks gaiss ir dotajā teritorijā. Ķērpju sugu skaits pasaulē pārsniedz 20 tūkstošus, no tām Latvijā konstatētas 464 sugas. Ķērpji ir ļoti daudzveidīgi, tāpēc sugu noteikšana var sagādāt nopietnas problēmas.
