Автор:
Оценка:
Опубликованно: 27.11.2009.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 4 единиц
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Atbildes uz jautājumiem sociālās antropoloģijas noslēguma kontroldarbā', 1.
  • Конспект 'Atbildes uz jautājumiem sociālās antropoloģijas noslēguma kontroldarbā', 2.
  • Конспект 'Atbildes uz jautājumiem sociālās antropoloģijas noslēguma kontroldarbā', 3.
Фрагмент работы

1. Kas bija 19. gs. ievērojamākie antropologi? Ko un ar kādām metodēm viņi pētīja? Kādas teorijas dominēja viņu vidū?
19. gs. ievērojamākie antropologi bija brits Henrijs Mains un amerikānis Luiss Henrijs Morgans; abi attīstīja evolucionistu uzskatus par pārmaiņām cilvēku attīstībā. Mains runāja par status (pamatā: personīgās attiecības, radniecīgās saites, mantojuma pakāpe) un contract (pamatā: formālas, likumu vadītas attiecības) sabiedrībām; Morgans izveidoja tipoloģiju, kas ietvēra sabiedrības attīstības pakāpes, sākot no mežoņu kopienām un beidzot ar civilizāciju; pētīja arī radniecības saites dažādās kopienās. Viņš uzturēja ciešus kontaktus ar cilvēkiem, ko pētīja un šī iemesla dēļ publicēja ļoti precīzus un detalizētus atstāstus par viņu sociālo un kultūras dzīvi.
Vācijā darbojās Adolfs Bastiāns, kurš attīstīja kulturālo teoriju – visām kultūrām ir vienota izcelsme, no kuras tās atšķīrušās un izveidojušas katra savu unikālo virzienu.
Vadošais Lielbritānijas antropologs bija Edvards Teilors, kurš ietekmējās no Darvina un pazīstams ar savu kultūras definīciju: kultūra jeb civilizācija vispārīgā etnogrāfiskā skatījumā ir kompleksa vienība, kas ietver zināšanas, ticības, mākslu, morāles vērtības, likumus, paražas u.c., kas padara cilvēkus par sabiedrībs locekļiem. Tāpat viņš izstrādāja arī „kultūras palieku” teoriju, kuras kontekstā kultūras „paliekas” ir kultūras iezīmes, kas zaudējušas savas sākotnējās funkcijas sabiedrībā, bet tāpat ir „izdzīvojušas”. …

Коментарий автора
Atlants